|
| 3.14.1 | | śrī-śuka uvāca niśamya kauṣāraviṇopavarṇitāṁ hareḥ kathāṁ kāraṇa-sūkarātmanaḥ punaḥ sa papraccha tam udyatāñjalir na cātitṛpto viduro dhṛta-vrataḥ |
| 3.14.2 | | vidura uvāca tenaiva tu muni-śreṣṭha hariṇā yajña-mūrtinā ādi-daityo hiraṇyākṣo hata ity anuśuśruma |
| 3.14.3 | | tasya coddharataḥ kṣauṇīṁ sva-daṁṣṭrāgreṇa līlayā daitya-rājasya ca brahman kasmād dhetor abhūn mṛdhaḥ |
| 3.14.4 | | śraddadhānāya bhaktāya brūhi taj-janma-vistaram ṛṣe na tṛpyati manaḥ paraṁ kautūhalaṁ hi me |
| 3.14.5 | | maitreya uvāca sādhu vīra tvayā pṛṣṭam avatāra-kathāṁ hareḥ yat tvaṁ pṛcchasi martyānāṁ mṛtyu-pāśa-viśātanīm |
| 3.14.6 | | yayottānapadaḥ putro muninā gītayārbhakaḥ mṛtyoḥ kṛtvaiva mūrdhny aṅghrim āruroha hareḥ padam |
| 3.14.7 | | athātrāpītihāso ’yaṁ śruto me varṇitaḥ purā brahmaṇā deva-devena devānām anupṛcchatām |
| 3.14.8 | | ditir dākṣāyaṇī kṣattar mārīcaṁ kaśyapaṁ patim apatya-kāmā cakame sandhyāyāṁ hṛc-chayārditā |
| 3.14.9 | | iṣṭvāgni-jihvaṁ payasā puruṣaṁ yajuṣāṁ patim nimlocaty arka āsīnam agny-agāre samāhitam |
| 3.14.10 | | ditir uvāca eṣa māṁ tvat-kṛte vidvan kāma ātta-śarāsanaḥ dunoti dīnāṁ vikramya rambhām iva mataṅgajaḥ |
| 3.14.11 | | tad bhavān dahyamānāyāṁ sa-patnīnāṁ samṛddhibhiḥ prajāvatīnāṁ bhadraṁ te mayy āyuṅktām anugraham |
| 3.14.12 | | bhartary āptorumānānāṁ lokān āviśate yaśaḥ patir bhavad-vidho yāsāṁ prajayā nanu jāyate |
| 3.14.13 | | purā pitā no bhagavān dakṣo duhitṛ-vatsalaḥ kaṁ vṛṇīta varaṁ vatsā ity apṛcchata naḥ pṛthak |
| 3.14.14 | | sa viditvātmajānāṁ no bhāvaṁ santāna-bhāvanaḥ trayodaśādadāt tāsāṁ yās te śīlam anuvratāḥ |
| 3.14.15 | | atha me kuru kalyāṇaṁ kāmaṁ kamala-locana ārtopasarpaṇaṁ bhūmann amoghaṁ hi mahīyasi |
| 3.14.16 | | iti tāṁ vīra mārīcaḥ kṛpaṇāṁ bahu-bhāṣiṇīm pratyāhānunayan vācā pravṛddhānaṅga-kaśmalām |
| 3.14.17 | | eṣa te ’haṁ vidhāsyāmi priyaṁ bhīru yad icchasi tasyāḥ kāmaṁ na kaḥ kuryāt siddhis traivargikī yataḥ |
| 3.14.18 | | sarvāśramān upādāya svāśrameṇa kalatravān vyasanārṇavam atyeti jala-yānair yathārṇavam |
| 3.14.19 | | yām āhur ātmano hy ardhaṁ śreyas-kāmasya mānini yasyāṁ sva-dhuram adhyasya pumāṁś carati vijvaraḥ |
| 3.14.20 | | yām āśrityendriyārātīn durjayān itarāśramaiḥ vayaṁ jayema helābhir dasyūn durga-patir yathā |
| 3.14.21 | | na vayaṁ prabhavas tāṁ tvām anukartuṁ gṛheśvari apy āyuṣā vā kārtsnyena ye cānye guṇa-gṛdhnavaḥ |
| 3.14.22 | | athāpi kāmam etaṁ te prajātyai karavāṇy alam yathā māṁ nātirocanti muhūrtaṁ pratipālaya |
| 3.14.23 | | eṣā ghoratamā velā ghorāṇāṁ ghora-darśanā caranti yasyāṁ bhūtāni bhūteśānucarāṇi ha |
| 3.14.24 | | etasyāṁ sādhvi sandhyāyāṁ bhagavān bhūta-bhāvanaḥ parīto bhūta-parṣadbhir vṛṣeṇāṭati bhūtarāṭ |
| 3.14.25 | | śmaśāna-cakrānila-dhūli-dhūmra- vikīrṇa-vidyota-jaṭā-kalāpaḥ bhasmāvaguṇṭhāmala-rukma-deho devas tribhiḥ paśyati devaras te |
| 3.14.26 | | na yasya loke sva-janaḥ paro vā nātyādṛto nota kaścid vigarhyaḥ vayaṁ vratair yac-caraṇāpaviddhām āśāsmahe ’jāṁ bata bhukta-bhogām |
| 3.14.27 | | yasyānavadyācaritaṁ manīṣiṇo gṛṇanty avidyā-paṭalaṁ bibhitsavaḥ nirasta-sāmyātiśayo ’pi yat svayaṁ piśāca-caryām acarad gatiḥ satām |
| 3.14.28 | | hasanti yasyācaritaṁ hi durbhagāḥ svātman-ratasyāviduṣaḥ samīhitam yair vastra-mālyābharaṇānulepanaiḥ śva-bhojanaṁ svātmatayopalālitam |
| 3.14.29 | | brahmādayo yat-kṛta-setu-pālā yat-kāraṇaṁ viśvam idaṁ ca māyā ājñā-karī yasya piśāca-caryā aho vibhūmnaś caritaṁ viḍambanam |
| 3.14.30 | | maitreya uvāca saivaṁ saṁvidite bhartrā manmathonmathitendriyā jagrāha vāso brahmarṣer vṛṣalīva gata-trapā |
| 3.14.31 | | sa viditvātha bhāryāyās taṁ nirbandhaṁ vikarmaṇi natvā diṣṭāya rahasi tayāthopaviveśa hi |
| 3.14.32 | | athopaspṛśya salilaṁ prāṇān āyamya vāg-yataḥ dhyāyañ jajāpa virajaṁ brahma jyotiḥ sanātanam |
| 3.14.33 | | ditis tu vrīḍitā tena karmāvadyena bhārata upasaṅgamya viprarṣim adho-mukhy abhyabhāṣata |
| 3.14.34 | | ditir uvāca na me garbham imaṁ brahman bhūtānām ṛṣabho ’vadhīt rudraḥ patir hi bhūtānāṁ yasyākaravam aṁhasam |
| 3.14.35 | | namo rudrāya mahate devāyogrāya mīḍhuṣe śivāya nyasta-daṇḍāya dhṛta-daṇḍāya manyave |
| 3.14.36 | | sa naḥ prasīdatāṁ bhāmo bhagavān urv-anugrahaḥ vyādhasyāpy anukampyānāṁ strīṇāṁ devaḥ satī-patiḥ |
| 3.14.37 | | maitreya uvāca sva-sargasyāśiṣaṁ lokyām āśāsānāṁ pravepatīm nivṛtta-sandhyā-niyamo bhāryām āha prajāpatiḥ |
| 3.14.38 | | kaśyapa uvāca aprāyatyād ātmanas te doṣān mauhūrtikād uta man-nideśāticāreṇa devānāṁ cātihelanāt |
| 3.14.39 | | bhaviṣyatas tavābhadrāv abhadre jāṭharādhamau lokān sa-pālāṁs trīṁś caṇḍi muhur ākrandayiṣyataḥ |
| 3.14.40 | | prāṇināṁ hanyamānānāṁ dīnānām akṛtāgasām strīṇāṁ nigṛhyamāṇānāṁ kopiteṣu mahātmasu |
| 3.14.41 | | tadā viśveśvaraḥ kruddho bhagavāl loka-bhāvanaḥ haniṣyaty avatīryāsau yathādrīn śataparva-dhṛk |
| 3.14.42 | | ditir uvāca vadhaṁ bhagavatā sākṣāt sunābhodāra-bāhunā āśāse putrayor mahyaṁ mā kruddhād brāhmaṇād prabho |
| 3.14.43 | | na brahma-daṇḍa-dagdhasya na bhūta-bhayadasya ca nārakāś cānugṛhṇanti yāṁ yāṁ yonim asau gataḥ |
| 3.14.44-45 | | kaśyapa uvāca kṛta-śokānutāpena sadyaḥ pratyavamarśanāt bhagavaty uru-mānāc ca bhave mayy api cādarāt putrasyaiva ca putrāṇāṁ bhavitaikaḥ satāṁ mataḥ gāsyanti yad-yaśaḥ śuddhaṁ bhagavad-yaśasā samam |
| 3.14.46 | | yogair hemeva durvarṇaṁ bhāvayiṣyanti sādhavaḥ nirvairādibhir ātmānaṁ yac-chīlam anuvartitum |
| 3.14.47 | | yat-prasādād idaṁ viśvaṁ prasīdati yad-ātmakam sa sva-dṛg bhagavān yasya toṣyate ’nanyayā dṛśā |
| 3.14.48 | | sa vai mahā-bhāgavato mahātmā mahānubhāvo mahatāṁ mahiṣṭhaḥ pravṛddha-bhaktyā hy anubhāvitāśaye niveśya vaikuṇṭham imaṁ vihāsyati |
| 3.14.49 | | alampaṭaḥ śīla-dharo guṇākaro hṛṣṭaḥ pararddhyā vyathito duḥkhiteṣu abhūta-śatrur jagataḥ śoka-hartā naidāghikaṁ tāpam ivoḍurājaḥ |
| 3.14.50 | | antar bahiś cāmalam abja-netraṁ sva-pūruṣecchānugṛhīta-rūpam pautras tava śrī-lalanā-lalāmaṁ draṣṭā sphurat-kuṇḍala-maṇḍitānanam |
| 3.14.51 | | maitreya uvāca śrutvā bhāgavataṁ pautram amodata ditir bhṛśam putrayoś ca vadhaṁ kṛṣṇād viditvāsīn mahā-manāḥ |
|
English
Español
Pусский
Português
